Dr. Andrejs Ērglis

Andrejs Ērglis ir ārsts – kardiologs, zinātnieks un Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes profesors.

Ārsta grādu ieguvis Rīgas Medicīnas institūta 1989. gadā un specializāciju kardioloģijā un radioloģijā 1990. gadā. Specializējies invazīvajā kardioloģijā un radioloģijā ASV, Austrālijā, Nīderlandē, Itālijā, Vācijā un Francijā. Medicīna doktora grādu ieguvis Latvijas Universitātē 2006. gadā ar promocijas darbu “Sarežģītu sirds vainagartēriju bojājumu ārstēšana ar perkutāno koronāro intervenci un restenoze”. Kopš 2005 gada ir Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs.

Kopš 2016. gada ir Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents un LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas direktors un vadošais pētnieks, agrāk LU Kardioloģijas zinātniskā institūta direktors un vadošais pētnieks (2008-2015). Veic aterosklerozes patoģenēzes un klīnisko izpausmju, personalizētas monitorēšanas, diagnostikas un ārstēšanas pētniecību, cilmes šūnu un biomateriālu pētniecību. Nolasījis vairāk kā 700 lekcijas vietājās un starptautiskās konferencēs un publicējis vairāk kā 400 zinātniskus darbus par sirds un asinsvadu slimību epidemioloģiju, diagnostiku un ārstēšanu, invazīvo kardioloģiju un reģeneratīvo medicīnu.

Kopš 2005. gada ir Latvijas Kardiologu biedrības prezidents. Amerikas Kardiologu koledžas un Eiropas Kardiologu biedrības īstenais loceklis.

Prezentācijas tēma

21. gadsimta medicīna – zinātnes integrāciju cilvēku labklājībā

Iepriekšējās simtgades laikā paredzamais dzīves ilgums pasaulē un arī Latvijā ir pagarinājies par vismaz 30 līdz 40 gadiem. Cilvēka ķermenim ir resursi, lai 21. gadsimtā nodzīvotu līdz pat 120 gadiem, turklāt mūža nogali nepavadītu ar kaudzi zāļu vienā rokā un spieķi otrā. Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves un saslimstības iemesls Latvijā. Nenoliedzama ir veselīga dzīvesveida loma veselības saglabāšanā. Tomēr, bez profilaktiskiem pasākumiem, tikpat nozīmīgs ir arī modernās medicīnas atbalsts. Modernās medicīna pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās līdz ar rentgenstaru atklāšanu. Izcilais latviešu ārsts, ķirurgs, medicīnas vēsturnieks un zinātnieks Pauls Stradiņš reiz ir teicis, ka medicīna ir reizē amats, zinātne un māksla. Ja gleznu var uzgleznot viens, tad medicīna un zinātne mūsdienās ir komandas darbs, kuras centrā ir cilvēks – pacients –, bet apkārt ir dažādu specialitāšu ārsti un citi veselības aprūpes speciālisti. Mūsdienās sadarbībā ar  matemātiķiem, fiziķiem, biologiem, IT speciālistiem un māksliniekiem mēs strādājam jau ar gēnu izpēti un reģeneratīvo medicīnu, ar virtuālām un robotu tehnoloģijām, lai vairotu cilvēku labklājību. Šāda sadarbība mums ir ļāvusi spert nākamo soli personalizētas precīzijas medicīnas virzienā, ņemot vērā konkrētā pacienta bioloģiju (gēnus), vidi un dzīvesveidu.

This post is also available in: EN