Dr. Andris Šternbergs

Andris Šternbergs, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, dzimis 1944. gada 13. maijā Rīgā. 1970. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti. 1978. gadā viņš ieguvis doktora grādu fizikā, un 1999.gadā Dr. habil.phys. grādu par darbu “Struktūras sakārtošanas un radiācijas defektu ietekme uz fāžu pārejas dinamiku segnetoelektriskos relaksoros”. Laikā no 1988. gada līdz 1995. gadam viņš strādājis Austrijas Universitāšu Atominstitūtā, Vīnē, Siemens AG, Minhenē, Šonanas Tehnoloģiju institūtā Tokijā, Universitat des Saarlandes, Saarbrückenā.

Andris Šternbergs laikā no 2016. gada līdz 2016. gadam ir veicis Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktora pienākumos, un 2016. gadā ticis ievēlēts par Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Direktora vietnieku zinātņu jomā.

Andra Šternberga pētniecības intereses aptver nanozinātni un nanotehnoloģijas, jo īpaši izstrādes un tehnoloģijas (PLD, sol-gel un magnetronu izsmidzināšana) materiāliem, kurus izmanto segnetoelktriskajās plānajās kārtiņās un heterostruktūras; fāzu pārejas, struktūras sakārtošanās; radiācijas defekti dielektriķos, kā arī materiāli termoelektriskās kodolsintēzes iekārtām. Viņa publikāciju sarakstā ir vairāk nekā 250 zinātnisko rakstu Web of Science vietnē, ar citējamību vairāk nekā 1500 reižu (Hirša indekss – 18).

Andris Šternbergs ir koordinators H2020-WIDERSPREAD Teaming projektam “Advanced Materials Research and Technology Transfer” CAMART2, kuru lielā konkurencē ir ieguvis un realizē Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (2017-2023).

Prezentācijas tēma

Materiālzinātne Latvijā un starptautiskā sadarbība

Kopš 2005. gada Latvijā tika uzsāktas trīs Valsts pētniecības programmas (VPP) materiālu zinātnes. Noslēdzošā VPP – “Daudzfunkcionālie materiāli un kompozītmateriāli, fotonika un nanotehnoloģijas (IMIS2)” (no 2015. gada līdz 2018. gadam) tika realizēta četros projektos: i) fotonika un fotonikas materiāli; (ii) nanomateriāli un nanotehnoloģijas; (iii) nanocompozīti; (iv) nanomateriāli un nanotehnoloģijas medicīniskiem pielietojumiem. Programmas pamatprogrammu pārstāv zinātnieki no divām lielākajām universitātēm – Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Tālāk tiks aprakstīti daži nozīmīgākie Latvijas materiālzinātnes sasniegumi gan fundamentālo zināšanu attīstībā, gan mūsdienu tehnoloģiju popularizēšanā, gan jauno progresīvo materiālu atrašanā ar uzlabotiem raksturlielumu parametriem inovatīviem produktiem un pakalpojumiem.

H2020-WIDERSPREAD Komandas projekts CAMART2 “Materiālu izpētes un tehnoloģiju pārneses centrs”, ko iesniedza Latvijas materiālu zinātnieki (ISSP UL), ir vienīgais apvienotais projekts Baltijas jūras reģionā, kuru atbalstīja Eiropas Komisija. Sadarbības projekta mērķis ir sekmēt zināšanu nodošanu, sadarbojoties starptautiski vadošajām zinātniskajām institūcijām, atbalstot izcilības centru izveidi zemās pētniecības un attīstības un inovāciju veicinošās valstīs, kuras cieši sadarbojas ar uzņēmumiem un veido spēcīgu infrastruktūras bāzi, lai varētu veikt uzņēmējdarbību orientētu pētījumu un tehnoloģiju nodošanu (TT) aktivitātes. Izcilie zinātniskie un zinātniski pētnieciskie pētījumi un jauninājumi, mērķtiecīgas starptautiskas sadarbības veicināšana un talantu apmaiņa, piekļuve Eiropas pasaules mēroga liela mēroga infrastruktūrām (LSI) joprojām ir galvenie kritēriji materiālu zinātnes sekmīgai attīstībai Latvijā.

This post is also available in: EN