Dr. Arvīds Barševskis

Prof., Dr. biol. Arvīds Barševskis (1965) strādā Daugavpils Universitātes (DU) Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta Koleopteroloģisko pētījumu centrā, DU rektors (2007 – 2018), Latvijas Zinātņu Akadēmijas īstenais loceklis (2011). Izglītību ieguvis Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā (1983 – 1988), studējis aspirantūrā M.Lomonosova Maskavas Valsts Universitātes Entomoloģijas katedrā (1989 – 1991). Doktora grādu ieguvis Latvijas Universitātē (1994).

Pēta pasaules vaboļu faunu, sistemātiku un aizsardzību. Ir atklājis un aprakstījis 70 zinātnei jaunas vaboļu sugas. Publicējis apmērām 200 zinātniskos rakstus un daudzas enciklopēdiju un citus populārzinātniskos rakstus. DU izveidojis Koleopteroloģisko pētījumu centru un savu zinātnisko skolu koleopteroloģijā, kas labi atpazīstama Eiropā un pasaulē. Sagatavojis 9 bioloģijas zinātņu doktorus koleopteroloģijā, kas tagad darbojas viņa komandā. Katru gadu piedalās dažādās zinātniskajās ekspedīcijās Eiropā, Centrālāzijā, Sibīrijā, Austrumāzijā u.c.

Prezentācijas tēma

Koleopteroloģiskie pētījumi Latvijā: vēsture un nākotnes izaicinājumi

Vairāk nekā 200 gadus ilgā koleopteroloģisko pētījumu vēsture Latvijā nav bijusi vienlīdz intensīva. Naturālistu novērojumi un faunas pētījumi XVIII un XIX gadsimtos papildinājās ar vaboļu ekoloģijas pētījumiem XX gadsimta otrajā pusē. XXI gadsimtā Latvijas vaboļu pētniecības centrs pakāpeniski ir pārvietojies no Rīgas uz Daugavpili, kur Daugavpils Universitātē ir izveidots Koleopteroloģisko pētījumu centrs un lielākā Baltijā vaboļu kolekcija. Vaboļu sistemātikas (īpaši tropu sugu) un aizsardzības inovatīvi pētījumi, pielietojot mūsdienīgas molekulārbioloģiskās pētījumu metodes, kā arī dažādu apsaimniekošanas metožu ietekmes pētījumi uz meža sugu bioloģisko daudzveidību ir galvenās DU koleopterologu prioritātes. Eiropā un pasaulē apdraudētu sugu ekoloģijas, bioloģijas un populāciju ģenētikas pētījumi ir platforma veiksmīgai starptautiskai sadarbībai un jauniem projektiem. Vaboļu monitorings Latvijā palīdz sekot klimata izmaiņu procesiem. Daugavpils zinātnieku izveidotās Pasaules skrejvaboļu un koksngraužu datu bāzes (www.carabidae.org un www.cerambycidae.org) ir pamatbāzes, kuras izmanto un piedalās to veidošanā vadošie pasaules koleopterologi. DU izveidotais tropu vaboļu sistemātikas pētījumu starptautiskais konsorcijs ir jauns izaicinājums gan Latvijas, gan pasaules koleopterologiem sadarbībā radīt jaunas zināšanas par tropu ekosistēmu vaboļu daudzveidību un aizsardzību. Vaboles ir viena no visdaudzveidīgākajām dzīvo organismu grupām, kuru izzināšana ir svarīga arī virknes sabiedrības nākotnes izaicinājumu risināšanā, pirmkārt, runājot par to izmantošanu pārtikā un jaunās tehnoloģijās, tai skaitā – nanotehnoloģijās.