IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa manifests

Zinātne ir neatņemama nacionālas valsts daļa, tā ir daļa no nacionālās kultūras, izglītības, tautsaimniecības un drošumspējas. Latvijas valsts proklamēšanas simtgades priekšvakarā Latvijas zinātnieki, pulcējoties IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresā, apliecina savu gribu aktīvi iesaistīties procesos, kas mūsu valsti padarīs vēl stiprāku, un tās iedzīvotājus par sevi drošākus un laimīgākus.

Zinātnei ir jābūt vienam no Latvijas nākotnes attīstības stūrakmeņiem, lai visi Latvijā dzīvojošie cilvēki pārskatāmā laikā spētu sasniegt to dzīves kvalitāti, kāda ir pasaules visattīstītāko valstu iedzīvotājiem. Ir pilnvērtīgi jāizmanto Latvijas zinātnes nozaru potenciāls visā to daudzveidībā. Dzīves kvalitāte un nacionālās pašapziņas celšana apturēs Latvijas iedzīvotāju aizplūšanu uz citām valstīm, kas ir nopietns šī brīža Latvijas ilgtspējas apdraudējums.

Latvijas zinātnieki ir gatavi jauniem uzdevumiem un izaicinājumiem gan Latvijā, gan arī starptautiskā mērogā, ko spilgti apliecināja IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju, medicīnas un veselības zinātņu, lauksaimniecības un meža zinātņu, sociālo un humanitāro zinātņu sekciju darbs. Plašie sadarbības tīkli un ciešās saites ar Latvijas izcelsmes zinātniekiem visā pasaulē paplašina mūsu apvārsni un rada iespējas attīstībai un izaugsmei.

Lai zinātne būtu viens no Latvijas attīstības stūrakmeņiem, Latvijas valsts un privātā sektora viedokļu līderiem un sabiedrībai kopumā kardināli jāpārvērtē savs redzējums par zinātnes lomu un uzdevumiem mūsu sabiedrības attīstībā. Ir jāmaina attieksme pret zinātni un jānovērtē tās potenciāls.

Latvijas zinātniekiem ir jāapzinās, ka šāda attieksmes maiņa ir iespējama ar nosacījumu, ka zinātnieki aktīvi iesaistīsies sabiedriskajos procesos un bez kavēšanās piedāvās risinājumus gan valsts, gan atsevišķu nozaru un uzņēmumu attīstībai; bez īpaša pamudinājuma meklēs jaunus starpdisciplinārus ceļus, kā ar fundamentālās un lietišķās pētniecības palīdzību ietekmēt sabiedriski kulturālos un saimnieciskos procesus valstī.

Lai palielinātu Latvijas zinātnes devumu valsts nacionālajai kultūrai, izglītībai, tautsaimniecībai, drošībai un drošumspējai un citos mūsu attīstībai svarīgos jautājumos, nepieciešama ievērojama Latvijas zinātnes jaudas palielināšana, kas nav iespējama bez būtiska publiskā un privātā finansējuma palielinājuma. Būtiski – jaunām finansējuma programmām jābūt tieši saistītām ar nozarēm un to stratēģiskajiem mērķiem.

Lai palielinātu Latvijas zinātnes jaudu un zinātnisko vidi padarītu vairāk starptautisku, ir jāīsteno stratēģiska ilgtermiņa politika, kuras galvenais uzdevums ir ātrā laikā atjaunot nozarēm nepieciešamo zinātnes cilvēkkapitālu. Jaunas finansēšanas programmas un konkrēti uzdevumi, kā arī Latvijas izcelsmes un citu valstu zinātnieku piesaiste Latvijas zinātniskajām institūcijām ir konkrēts uzdevums, kas veicams jau tuvākajā laikā. Lai to paveiktu, ir jāatver jaunas nacionāli finansētas valsts pētījumu programmas un pēcdoktorantūras konkursu nākamās kārtas aktīvi jāpopularizē ārpus Latvijas robežām. Šie ir uzdevumi valdībai, zinātniskajām institūcijām un zinātniekiem, Latvijas Republikas vēstniecībām un Latvijas organizāciju starptautiskajām pārstāvniecībām.

Latvijas zinātnieki apliecina, ka augsti akadēmiskie standarti un akadēmiskais godīgums, kā arī Latvijas zinātnes telpas atvērtība pasaules zinātnei ir tie faktori, kas arī turpmāk uzturēs Latvijas zinātnes starptautisko konkurētspēju un reputāciju.

IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa dalībnieki aicina 2019. gadu valstī noteikt par nacionālo zinātnes un augstākās izglītības gadu.

Zinātne ir par daudz svarīga, lai to varētu atstāt tikai zinātnieku rokās, piesakot IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresu norāda Vaira Vīķe – Freiberga

2018. gada 18.jūnijā Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tiek atklāts IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress, kas pulcē zinātniekus no vairāk nekā 20 valstīm, un viedokļu līderus. Kongresa dalībnieki risinās sabiedrībai būtiskus jautājumus, kas svarīgi gan zinātniekiem, gan visai sabiedrībai kopumā.

“Zinātne, manuprāt, ir par daudz svarīga, lai to varētu atstāt tikai zinātnieku rokās, kur, protams, tai ir pareizā vieta, jo zinātne attīstās pateicoties zinātniekiem. Taču sabiedrības uztvere par zinātni ir tikpat svarīga,” norāda bijusī valsts prezidente Dr. Vaira Vīķe – Freiberga.

Kongresā par zinātnes lomu mūsdienu sabiedrībā diskutēs zinātnieki unstarptautisku atzinību guvušie uzņēmēji Uldis Pīlēns, Baiba Rubesa un Uldis Zariņš, Rīgas arhibīskaps – metropolīts Dr. Zbigņevs Stankevičs, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts un daudzi citi, tai skaitā vadošās Latvijas un Eiropas Savienības amatpersonas – Latvijas Republikas Ministru prezidents Māris Kučinskis, Eiropas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas mobilitātes un transporta ģenerāldirektors Henrihs Hololejs un citi.

Kongresa pirmajā dienā kongresa dalībnieki pievērsīsies sabiedriski aktuālajai drošības tematikai, to izvēršot četrās tematiskajās grupās – informatīvā telpa, tautsaimniecība, tehnoloģijas un cilvēkdrošība.

Otrajā dienā zinātnieki un to sadarbības partneri darbu strukturēs sešās nozaru
sekcijās – dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju, medicīnas un veselības zinātņu, lauksaimniecības un meža zinātņu, sociālo un humanitāro zinātņu sekcijā.

Trešajā dienā dalībnieki vērsīs skatu nākotnē un noslēdzošajā forumā “Latvijas formula 2050” diskutēs par Latvijas digitālo transformāciju, biznesu nākotnes ekonomikā, kur noteicošā būs dalīšanās ekonomika, izglītības izaicinājumi, kā arī tiks spriests, vai roboti mums nākotnē atņems darbu.

Kongresa ietvaros notiek arī Latvijas vēsturnieku II kongress un III Pasaules latviešu juristu kongress.

Noslēgumā tiks publiskoti kongresa dalībnieku priekšlikumi par zinātnes lomu un devumu nākotnē, iezīmējot tos rīcības virzienus, kuros jādarbojas ne tikai zinātniekiem, bet visai sabiedrībai kopumā.

Paralēli kongresam notiek vairāki publiskie pasākumi, kurus var apmeklēt ikviens interesents, piemēram, 19. jūnijā Latvijas jaunie zinātnieki atraktīvā veidā iepazīstinās sabiedrību ar pētījumiem un zinātniskā darba rezultātiem pasākumā “ResearchSlam”, 18. – 20. jūnijā būs iespēja neformālā vidē klausīties zinātnes stāstus un praktiski iesaistīties kopā ar 2018. gada Latvijas zinātnes kalendāra zinātniekiem un apbalvojuma “Laiks Ziedonim” zinātnes nominācijas laureātiem.

Ar kongresa programmu un ar to saistītajiem pasākumiem var iepazīties kongresa mājaslapā: congress.sciencelatvia.lv.

Pirmās un trešās dienas pasākumiem tiks nodrošināta tiešraide LMT straumē, šeit. Pasākumam iespējams sekot arī sociālo mediju kontos Twitter un Facebook – @zinātkongress un attālināti iesaistīties diskusijās, izmantojot tēmturus #ZinātKongress un #ZinātneLatvijai.

Pasākumu rīko Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitāšu asociāciju, zinātniskajām institūcijām un diasporas organizācijām.

Izglītības un zinātnes ministrijas

Komunikācijas nodaļa

prese@izm.gov.lv;

tālr.: 67047713, 26573340

Kāpēc ir būtiski savest industriju kopā ar teju 600 Latvijas un diasporas pētniekiem

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesora, IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa Medicīnas un veselības zinātņu sekcijas vadītāja Aivara Lejnieka viedokļraksts:

“Tagad arī britu raidsabiedrība BBC ir pamanījusi platformas Latvian Literature radīto kampaņu #iamintrovert, kas gaumīgi joko par latviešu rakstnieku atturīgumu, tieksmi reti smaidīt, nelabprāt uzstāties publiski un uzkavēšanos dzīvoklī mirkli ilgāk, ja kāpņutelpā dzirdami kaimiņi, lai izvairītos no neveikla small-talk. Līdzīgi kā rakstniekus arī pētniekus nereti portretē kā introvertus, savrupus. Un tomēr, pētniecībā ir ļoti būtiski atrasties tīklā, turklāt starpdisciplinārā un vēlams starptautiskā.

Rīgā drīzumā tiks atklāts vērienīgais Latvijas un diasporas pētnieku tīklošanās pasākums – IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress. Teju 600 pētnieku satiks viens otru un stratēģiskos partnerus no ASV, Austrālijas, Argentīnas, Lielbritānijas, Skandināvijas valstīm, Vācijas un daudzām citām vietām ar ievērojamu zinātnes potenciālu. No šīm trim dienām nevajag gaidīt tūlītējas novitātes zinātnē – uz kongresu ir jāraugās kā uz investīciju, ideju un kontaktu apmaiņas platformu un pamatu atklājumiem, kam ar laiku ir potenciāls pārtapt sabiedrībai noderīgos produktos un pakalpojumos.

Sadarbība ir atslēgvārds zinātnē. Tepat Latvijas ietvaros tā redzama starp dažādu augstskolu un institūtu pārstāvjiem, starp pieredzējušiem pētniekiem, motivētiem studentiem un industrijas pārstāvjiem. Taču zinātnei jau sen vairs nav ģeogrāfisku robežu, un tās attīstību ietekmē mūsu spēja uzrunāt ar pētniecībā paveikto kolēģus no citām pasaules valstīm, uzklausīt viņu veikumu, saredzēt kopīgas sadarbības līnijas. RSU starptautisko dimensiju neraksturo tikai publikāciju skaita pieaugums, kas tiek izstrādātas kopā ar kolēģiem no ārvalstīm, aicinājumi kopīgai dalībai Eiropas Savienības projektu ieviešanā; to raksturo arī pētniecības kvalitātes zīme, ko atzīst pasaules vadošie uzņēmumi, turpinot sadarbību jaunu produktu un procesu izpētē. Uz spēcīgās pētījumu bāzes biotehnoloģijā, genoma izpētē un molekulārajā bioloģijā RSU ir radīti atklājumi onkoloģijā, infektoloģijā, pediatrijā, rehabilitoloģijā, stomatoloģijā. Katru gadu universitāte reģistrē vairākus patentus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Un tomēr – potenciāls ir krietni lielāks gan kopīgu promocijas darbu, gan starptautisku projektu īstenošanā.

Ļoti ceru, ka kongress būs katalizators visu līmeņu un ģeogrāfisko virzienu sadarbības attīstībai un uzliks Latvijas zinātniekus uz viena viļņa, liekot noticēt savām idejām un rodot labu augsni to attīstībai. Īpaši svarīgi tas ir šodien, kad apstākļi un procesi mainās tik strauji, un zinātniekam jāspēj vienlaikus gan “rakt dziļumā”, gan būt maksimāli integrētam citās zinātnes disciplīnās. Lai cik bieži pētnieki līdzīgi kā mākslinieki nekoķetētu, sakot, ka viņus neinteresē, vai kāds paveikto “pirks” (jo zinātnieks taču pēta tādēļ, ka nevar nepētīt). Un tomēr – tieši spēja savu pētniecisko veikumu integrēt plašākā zinātnes puzlē parādīs, vai konkrētais veikums kādam ir noderīgs.

Lai arī tas skan savstarpēji izslēdzoši, tieši to es novēlu Latvijas pētniekiem: padziļināti specializēties, vienlaikus turot acis vaļā un meklējot veidus, kā pēc iespējas labāk izmantot savus pētnieciskos rezultātus sabiedrības kopējam labumam. Cerams, ka tas būs viens no kongresa ieguvumiem – apzināsimies sevi un savu intelektuālo veikumu starptautiskā kontekstā, kas ar laiku varētu novest pie jaunām idejām un risinājumiem Latvijas potenciāla stiprināšanai.”

 

Detalizēta kongresa programma skatāma šeit. Kongresam līdzi būs iespējams sekot arī LMT Straume tiešsaistē.

 

Par Rīgas Stradiņa universitāti:

Rīgas Stradiņa universitāte ir Latvijas augstskolu reputācijas topa līdere un viena no modernākajām augstākās izglītības mācību iestādēm Baltijā ar izteikti starptautisku ievirzi. RSU deviņās fakultātēs līdzās ar medicīnu saistītajām studijām ir iespējams apgūt dažādas modernas sociālo zinātņu programmas. RSU šobrīd studē 8670 studenti, tostarp 2139 ārvalstu studenti no 53 valstīm. Papildu informācija par RSU ir pieejama interneta mājaslapā www.rsu.lv. Sekot līdzi Rīgas Stradiņa universitātes jaunumiem var arī sociālajos tīklos Twitter, Facebook, Draugiem.lv, Instagram un YouTube. Par RSU aktualitātēm var uzzināt arī RSU studentu medijā „Skaļāk” – http://skalak.rsu.lv

 

Papildu informācijai:

Edijs Šauers, RSU Komunikācijas departamenta direktors, mob. tālr. 29471298, e-pasts: edijs.sauers@rsu.lv

Ieva Nora Gediņa, RSU mediju attiecību vadītāja, mob. tālr. 29146366, ieva.gedina@rsu.lv

Pasaules latviešu zinātnieku kongresā meklēs risinājumus valsts un sabiedrības attīstībai nozīmīgos jautājumos

Jau nākamnedēļ, no 18. līdz 20. jūnijam, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā uz IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresu pulcēsies vairāk nekā 750 dalībnieku no 24 pasaules valstīm, lai dotu savu ieguldījumu valsts un sabiedrības attīstībai nozīmīgos jautājumos.

“IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress tiek rīkots, lai pulcētu Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātniekus, viņu stratēģiskos partnerus un draugus no visas pasaules. Latvijas simtgadē zinātnei ir prominenta loma, jo «Zināt, tas ir Latvijas dabā!» un mēs esam bagāti ar to, ko mēs zinām. Vēl vairāk, Latvijas zinātniekiem ir redzējums par Latvijas ekonomikas un sabiedrības procesu attīstību, lai nodrošinātu ceļu uz eiropeisku zināšanu sabiedrību, kas vērsta uz ekonomikas izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību,” uzsver izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis.

Kongresā pieteikto tēmu loks ir plašs, sākot no zinātnes lomas 21. gadsimta sabiedrībā (šo tēmu ievadīs Dr. Vairas Vīķes – Freibergas referāts) un mūsdienīga skatījuma uz sabiedrības drošības un drošuma aspektiem, līdz pat atsevišķu zinātņu nozaru sekciju aktualitātēm un Latvijas nākotnes “Latvijas formulas 2050” modelēšanai. Kongresa ietvaros notiks arī Latvijas vēsturnieku II kongress un III Pasaules latviešu juristu kongress.

Kongresa pirmās dienas vadmotīvs ir sabiedrības drošība un drošums, ar šiem aspektiem saistītie jautājumi ir sadalīti četrās tematiskās grupās: informatīvā telpa, tautsaimniecība, tehnoloģijas un cilvēkdrošība.

Otrās dienas vadmotīvs – iezīmēt pasaules attīstības tendences zinātnes jomā un Latvijas iespējas tajās. Zinātnieki diskutēs par Latvijai būtiskiem jautājumiem un attīstību vairākās zinātnes nozarēs sešās nozaru sekcijās – dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju, medicīnas un veselības zinātņu, lauksaimniecības un meža zinātņu, sociālo un humanitāro zinātņu sekcijā.

Trešajā dienā dalībnieki vērsīs skatu nākotnē un noslēdzošajā forumā “Latvijas formula 2050” diskutēs par Latvijas digitālo transformāciju, biznesu nākotnes ekonomikā, kur noteicošā būs dalīšanās ekonomika, izglītības izaicinājumiem, kā arī tiks spriests, vai roboti mums nākotnē atņems darbu.

Noslēgumā tiks publiskoti kongresa dalībnieku priekšlikumi par zinātnes lomu un devumu sabiedrībai, lai Latvija varētu pastāvēt, attīstīties un būt patiesi neatkarīga un droša. Droši visos aspektos – sabiedrību kopumā, lai ikviens cilvēks var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, izkopjot sevi un nodrošinot pienesumu sabiedrībai.

Kongresā piedalīsies Latvijas un ārvalstu viedokļu līderi no akadēmiskās, uzņēmēju vides un valsts amatpersonas.

Paralēli kongresam notiks vairāki publiskie pasākumi, kurus varēs apmeklēt ikviens interesents, piemēram, 19. jūnijā Latvijas jaunie zinātnieki atraktīvā veidā iepazīstinās sabiedrību ar pētījumiem un zinātniskā darba rezultātiem pasākumā “ResearchSlam”, 18. – 20. jūnijā būs iespēja neformālā vidē klausīties zinātnes stāstus un praktiski iesaistīties kopā ar 2018. gada Latvijas zinātnes kalendāra zinātniekiem un apbalvojuma “Laiks Ziedonim” zinātnes nominācijas laureātiem.

Ar kongresa programmu un ar to saistītajiem pasākumiem var iepazīties kongresa mājaslapā: congress.sciencelatvia.lv

Pirmās un trešās dienas pasākumiem tiks nodrošināta tiešraide LMT straumē, šeit. Pasākumam iespējams sekot arī sociālo mediju kontos Twitter un Facebook – @zinātkongress un attālināti iesaistīties diskusijās, izmantojot tēmturus #ZinātKongress un ZinātneLatvijai.

Pasākumu rīko Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitāšu asociāciju, zinātniskajām institūcijām un diasporas organizācijām.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
prese@izm.gov.lv;
tālr.: 67047713, 26573340

Diskusiju forums “Kāpēc Latvija ir zaļa valsts?”

Kāpēc mēs varam teikt, ka Latvija ir zaļa valsts? Diskusiju foruma dalībnieki – zinātnieki, uzņēmēji, nevalstisko organizāciju pārstāvji – sniegs savu redzējumu par šo jautājumu un par to, kā Latvijas zaļo tēlu padarīt par veiksmīgu preču zīmi.

Pavisam nesen ir izskanējis arī aicinājums papildināt Satversmes 1. pantu un nostiprināt, ka Latvija ir zaļa valsts: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska, zaļa republika”. Šāda apņemšanās tieši Latvijas simtgades gadā varētu kļūt par vadmotīvu nākotnei.

Pasākums norisināsies pirmdien, 18. jūnijā, plkst. 12:00-14:00 Rīgas Tehniskajā universitātē, Āzenes ielā 12/k-1.

Aicinām piedalīties ikvienu interesentu un lūdzam iepriekš reģistrēties diskusijai: https://videszinatne.rtu.lv/diskusiju-forums-kapec-latvija-ir-zala-valsts/ 

                      

Saeimas namā apskatāma izstāde “ZINĀT! TAS IR LATVIJAS DABĀ”

No 31. maija līdz 8. jūnijam Saeimas namā ir apskatāma izstāde par godu Latvijas valsts simtgadei “ZINĀT! TAS IR LATVIJAS DABĀ”. Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu izstādi izveidoja, lai Latvijas simtgadē suminātu Latvijas zinātnes spēku un daudzveidību.

Izstādē portretētie zinātnieki aicina domāt analītiski un nebaidīties riskēt. Būt kritiskam un atvērtam. Skatīties uz procesiem pragmatiski un radoši. Tie ir vienlaikus zinātnieka uzdevumi un arī rakstura iezīmes, kas jāizmanto, meklējot atbildes uz sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Izstādes veidotāji uzsver, ka patiesi neatkarīgi un neietekmējami mēs esam tikai tad, kad paši spējam izvirzīt sev svarīgus jautājumus un rast uz tiem atbildes. Zinātne meklē, jautā, izglīto un pievieno vērtību. To veido zinātnieki, kas ātri uztver apkārtējās norises un nebaidās ielūkoties tur, kur citi vēl nav skatījušies.

Zinātnieku portreti ir aprīkoti ar papildinātās realitātes tehnoloģiju – Overly, ar kuras palīdzību iespējams ielūkoties katra zinātnieka video stāstā un tuvāk iepazīt gan zinātnieku, gan viņu pārstāvētās zinātnes jomas. Lejupielādējot aplikāciju, var burtiski “atdzīvināt” izstādē apskatāmos portretus, video stāsti ir aplūkojami arī Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā: http://www.izm.gov.lv/lv/zinatne/latvijas-zinatnes-kalendars.

Izstādes galvenie varoņi ir zinātnieki Inese Čakstiņa, Dainis Ruņģis, Jānis Karušs, Dagnija Loča, Ilze Matīse-Vanhoutana, Ilze Dimanta, Sanita Reinsone, Arnis Cīrulis, Kārlis Agris Gross, Solvita Strāķe, Gatis Krūmiņš un Agris Ņikitenko. Zinātnes kalendāru veidojuši: Agrita Kiopa, Sandra Kropa, Lana Frančeska-Dreimane, Reinis Hofmanis, Jānis Zarāns, Iveta Putniņa, Agnese Dāvidsone, Jānis Dripe, Baiba Horelika, Elīna Jākobsone un Vidzemes Augstskolas studenti.

Izstāde ir saistīta šī gada vērienīgāko Latvijas zinātnes notikumu – IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresu. Kongress norisināsies no 18. līdz 20. jūnijam Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Kongress iecerēts kā diskusiju platforma un inovāciju forums, kurā dalībniekiem būs iespēja satikties, veidot attiecības un sadarbību kopīgu mērķu sasniegšanai un projektu uzsākšanai dažādās zinātnes jomās. Kongress ir iespēja arī informēt Latvijas sabiedrību par Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātnieku izcilajiem sasniegumiem un veiksmes stāstiem, atklājot Latvijas cilvēkkapitāla spēku un potenciālu, stiprināt iesakņotību Latvijā, iepazīt Latvijas kultūru un tradīcijas un vairot Latvijas zinātnes un institūciju prestižu.

Kongresa mājaslapā https://congress.sciencelatvia.lv/ var iepazīties ar kongresa programmu, aktualitātēm, kā arī reģistrēties dalībai līdz šī gada 6. jūnijam.

Izglītības un zinātnes ministrijas

Komunikācijas nodaļa

prese@izm.gov.lv

tālr.: 67047893, 26689592

IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresā piedalīsies Latvijas un diasporas zinātnieki, pētnieki un stratēģiskie partneri

Vērienīgā kongresā IZM pulcēs Latvijas zinātniekus no visas pasaules

IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa prezentācija

Trešdien, 18. aprīlī, Latvijas Universitātes un Microsoft Inovāciju centrā notiks IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa prezentācija. Neformālā gaisotnē tiks prezentēts zinātnieku kongress, kas notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no 18. – 20. jūnijam, kā arī būs iespēja iepazīties ar kongresa koncepciju, dalībniekiem un viņu talantiem.

IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa prezentāciju atklās Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis un Agrita Kiopa, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāres vietniece – Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore. Kongress ir viens no Izglītības un zinātnes ministrijas vērienīgākajiem Latvijas valsts simtgades pasākumiem, kas pulcēs Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātniekus un viņu stratēģiskos partnerus no visas pasaules, lai piedāvātu risinājumus Latvijas attīstībai un veicinātu zinātnieku ilgtermiņu sadarbību.

Pasākumā zinātnieki demonstrēs savu daudzpusību – ar muzikālo priekšnesumu uzstāsies Vidzemes Augstskolas rektors, vadošais pētnieks un kongresa pirmās dienas programmas saturiskais autors Gatis Krūmiņš, tāpat būs iespējams baudīt slaveno itāļu saldējumu “Dželato”, ko Latvijā gatavo Kārlis Agris Gross, Rīgas Tehniskās universitātes vadošais pētnieks, apbalvojuma laiks “Ziedonim laureāts” un vienlaicīgi arī saldējuma ražotnes – “Bliss Dželato” īpašnieks. Būs apskatāma Latvijas zinātnes kalendāra izstāde, kas ir veidota par godu Latvijas valsts simtgadei “Zināt! Tas ir Latvijas dabā”. Latvijas zinātnes kalendārs vēsta par 12 mūsdienu Latvijas zinātniekiem un viņu sasniegumiem.

Prezentācijā piedalīsies IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa satura veidotāji – dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju, medicīnas un veselības zinātņu, lauksaimniecības un meža zinātņu, sociālo un humanitāro zinātņu sekciju vadītāji, kas ir sabiedrībā zināmi Latvijas pētnieki, tai skaitā Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors, inženierzinātnieks Tālis Juhna, endokrinologs Aivars Lejnieks, biznesa, vadības un ekonomikas pētnieks Gundars Bērziņš, kā arī III Pasaules latviešu juristu kongresa un II Latvijas vēsturnieku kongresa organizētāji.

Kongresu rīko Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitāšu asociāciju, zinātniskajām institūcijām un diasporas organizācijām.

Kongresa mājaslapā https://congress.sciencelatvia.lv/ var sekot līdzi aktualitātēm, iepazīties ar programmu un dalībniekiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
prese@izm.gov.lv;
tālr.: 67047713, 26573340

Ielūdzam mediju pārstāvjus uz IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa prezentāciju

Izglītības un zinātnes ministrija aicina mediju pārstāvjus uz zinātnisko pēcpusdienu “Zināšanas ir mūsu vērtība”, kurā neformālā gaisotnē tiks prezentēts IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress un būs iespēja iepazīties ne tikai ar kongresa koncepciju, bet arī ar tā dalībniekiem un viņu talantiem.

Pasākums notiks šā gada 18. aprīlī plkst. 14:00 Latvijas Universitātes un Microsoft Inovāciju centrā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

To atklās Izglītības un zinātnes ministrs Dr. Kārlis Šadurskis un Dr. Agrita Kiopa – Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāres vietniece – Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore.

Pasākumā zinātnieki demonstrēs savu daudzpusību – ar muzikālo priekšnesumu uzstāsies Vidzemes Augstskolas rektors un vadošais pētnieks Dr. Gatis Krūmiņš, tāpat būs iespējams baudīt slaveno itāļu saldējumu “Dželato”, ko Latvijā gatavo Dr. Kārlis Agris Gross, Rīgas Tehniskās universitātes vadošais pētnieks, apbalvojuma laiks “Ziedonim laureāts” un vienlaicīgi arī saldējuma ražotnes – “Bliss Dželato” īpašnieks.

Lūgums apstiprināt dalību, norādot zemāk minēto informāciju un to nosūtot uz kongress@izm.gov.lv:

  1. Vārds
  2. Uzvārds
  3. Plašsaziņas līdzekļa nosaukums
  4. Amats

IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress notiks Rīgā, 2018. gadā no 18. līdz 20. jūnijam. Sekot aktualitātēm un iepazīties ar tā programmu un dalībniekiem iespējams kongresa mājaslapā un sociālajos medijos:

https://congress.sciencelatvia.lv/

https://twitter.com/zinatkongress

https://www.facebook.com/zinatkongress

R.S.V.P. un vairāk informācijas:

kongress@izm.gov.lv