Dr. Jānis Kloviņš

Jānis Kloviņš ir Latvijas Biomedicīnas un studiju centra direktors, Molekulārās bioloģijas profesors Latvijas Universitātē un Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs.

Jānis Kloviņš ir pabeidzis Latvijas Universitāti 1996. gadā un ieguvis doktora grādu Leidenes Universitātē, Nīderlandē 1999. gadā. Īsi pēc tam viņš uzsāka pētījumus cilvēka ģenētikā un G proteīnu saistīto receptoru funkciju noskaidrošanā, daļēji veicot šos pētījumus, kā pētnieks Upsalas Universitātes Neirozinātņu institūtā laika posmā no 2001 līdz 2004. gadam.

Šajā laikā Jānis Kloviņš ieguva tādus prestižus grantus, kā Marijas Kirī individuālo projektu, kā arī EMBO un Venner-Gren stipendijas. Pēc atgriešanās Latvijā viņš nodibināja savu grupu Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā un 2005. gadā izveidoja Latvijas Genoma centru. Kopš 2006. gada viņš ir vadījis Valsts iedzīvotāju genoma datubāzes izveidi, realizējis daudzus pētniecības projektus un ir vairāk kā 70 starptautiski citējamu publikāciju autors. Jānis Kloviņš ir arī Latvijas Zinātņu Akadēmijas īstenais loceklis un dalībnieks vairākās profesionālās organizācijās un komitejās.

Prezentācijas tēma:

“Jauni izaicinājumi diabēta terapijas optimizēšanā: biobankas resursu veiksmīga izmantošana sabiedrības veselības attīstībai un personalizētās medicīnas risinājumiem”

Cukura diabēts un tā izraisītās komplikācijas ietekmē apmēram 80,000 cilvēkus Latvijā, kas saņem diabēta ārstēšanu. Tomēr liela daļa no pacientiem (ap 30%) no pacientiem nesasniedz glikēmisko kontroli un visbiežāk lietotais medikaments bieži izraisa blaknes, kas noved pie terapijas pārtraukšanas. Šie fakti norāda uz personalizētas pieejas nepieciešamību pretdiabēta terapijas izvēlē. Valsts iedzīvotāju genoma datu bāzē un prospektīvās pētījumā OPTIMED kopā ir iesaistīti vairāk nekā 4000 otrā tipa diabēta pacientu.

Apvienojot Genoma datu bāzē uzkrāto informāciju ar vairākiem Slimību profilakses un kontroles centra un Nacionālā veselības dienesta reģistriem ir izdevies atklāt ievērojami paaugstinātu mirstības risku diabēta pacientu vidū un noskaidrot tā saistību ar terapijas veidu. Savukārt analizējot pretdiabēta medikamenta metformīna lietotāju ģenētisko profilu, tā epiģenētiskās izpausmes un zarnu mikrobiomu ir atklāti būtiski faktori, kas ietekmē terapijas efektivitāti un blakņu parādīšanos. Iegūtie rezultāti ļauj izmantot inovatīvas pieejas individualizētas terapijas izvēlē, ārstējot diabēta pacientus.

  • klovins@biomed.lu.lv