satikties, veidot attiecības un sadarbību kopīgu mērķu sasniegšanai un projektu uzsākšanai dažādās zinātnes jomās;
Kongresa mērķis
Kongress ir viens no nozīmīgākajiem Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajiem Latvijas valsts simtgades pasākumiem, kas tiek rīkots, lai pulcētu Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātniekus, viņu stratēģiskos partnerus un draugus no visas pasaules, piedāvājot risinājumus Latvijas attīstībai un veicinot ilgtermiņa sadarbību.
Kongresa uzdevums
Izveidot diskusiju platformu un pragmatisku inovāciju forumu, kurā Kongresa dalībniekiem ir iespēja:
Kongresa norise
Kongress dos iespēju mums kopā apzināt savu intelektuālo spēku un globālās saites, diskutēt par pasaules attīstības tendencēm zinātnes jomā un Latvijas iespējām tajā, un nākotnes attīstības scenārijiem. Rezultātā nonāksim pie jaunām idejām un risinājuma, kā Latvijai veiksmīgāk iekļauties vienotā zinātnes telpā, lai realizētu savu zinātnes potenciālu.
Drošības un nākotnes tēmas caurstrāvos visas Kongresa dienas. Diskutēsim par zinātnes lomu un devumu Latvijas drošībā, zinātnes izaicinājumiem un par to, ko sagaidām no zinātnes nākotnē, raugoties no vairāku zinātnes nozaru skatu punkta – dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju, medicīnas un veselības zinātņu, lauksaimniecības un meža zinātņu, sociālo zinātņu un humanitāro zinātņu.
Lasi vairāk
Kongresa gaitā piedāvāsim risinājumus Latvijai virzībai ceļā uz viedvalsti, valsti, kuras sabiedrību attīstītu tehnoloģiju un tīklošanās kultūras ietvarā veido viedi, Latvijā iesakņoti un globāli saistīti cilvēki.
Kongresa laikā norisināsies dažādi paralēlie pasākumi, interaktīvas izstādes, atvērtās lekcijas, konkursi doktorantiem un pēcdoktorantiem, zinātnisko institūciju un augstskolu apmeklējumi, īpaši kultūras un reprezentācijas pasākumi Kongresa dalībniekiem, uzsverot un iepazīstinot dalībniekus ar Latvijas zinātni un tās iespējām, kā arī kultūras un mākslas sasniegumiem.
Kongress būs satikšanās vieta zinātniekiem, uzņēmējiem un industriju pārstāvjiem, lai apzinātu to ekonomisko potenciālu un veidotu kopīgus nākotnes sadarbības projektus, radīt biznesa idejas kopīgiem projektiem pāri robežām. Kongresam paralēli notiks Latvijas vēsturnieku II kongress un Pasaules latviešu juristu III kongress.
Kongresa ceļvedis
Kongress norisināsies Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā – Gaismas pilī – vienā no vērienīgākajām kultūras būvēm Latvijā, kas atrodas iepretim Vecrīgai Daugavas kreisajā krastā. Gaismas pils ir mūsdienīgs informācijas un kultūras centrs, kas pašmāju un ārvalstu apmeklētājiem piedāvā plašas iespējas apmeklēt visdažādākās tematikas lasītavas, piedāvājot grāmatas, periodiku, audio/video ierakstus un retus izdevumus. Publiskai apskatei bibliotēkā izvietots arī Dainu skapis – pasaules mēroga kultūras vērtība, kas iekļauta UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” reģistrā. Gaismas pilī regulāri tiek rīkotas dažādas izstādes, koncerti un lekcijas. Šeit vērojams skaists skats uz Vecrīgu.
Lasi vairāk
Latvijas vēsturnieku II kongress norisināsies netālu no Gaismas pils – Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā. Latvijas Universitātes Dabas māja ir pirmā no vairākām studiju ēkām, kas Torņakalnā veidos Latvijas Universitātes Akadēmisko centru. Ēku atklāja 2015. gadā un tā ir viena no modernākajām augstākās izglītības un zinātnes ēkām Baltijā. Ēkas septiņos stāvos iekārtotas gan vairāk nekā 130 laboratorijas zinātnei, kas aprīkotas ar jaunāko un tehnoloģiski attīstītāko laboratoriju un zinātnisko aparatūru, gan arī vairākas atpūtas telpas studentu radošajām izpausmēm. Ēku labiekārtoja Latvijas labākie arhitekti, interjera dizaineri un mākslinieki. Viņu mērķis bija viens – iekārtot vidi, kas veicinātu tās iemītnieku – studentu un mācībspēku – labsajūtu un kas rosinātu augt nākamos Nobela prēmijas laureātus. Ikdienā Dabas māju apdzīvo ķīmijas, bioloģijas un ģeogrāfijas un zemes zinātņu studenti un akadēmiskais personāls, aptuveni 3000 cilvēku.
Pasaules latviešu juristu kongress norisināsies Latvijas Universitātes Mazajā aulā, Raiņa bulvārī 19. Latvijas Universitātes centrālā ēka ir vecākā augstskolu ēka Latvijā un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kuras tēls daudzu apziņā nenoliedzami ir kļuvis par simbolu jēdzienam “augstākā izglītība”. Ēka celta pēc arhitekta Gustava Hilbiga (1822-1887) veidotā projekta 1866. gadā speciāli augstskolas vajadzībām. Tās pirmais korpuss tika pabeigts 1869. gadā, bet, mācību iestādei attīstoties, ēku pakāpeniski paplašināja – trīs kārtās līdzīgās arhitektūras formās tiek uzcelti papildus korpusi, tādējādi aptuveni četrdesmit gadu laikā top vienots ēku ansamblis ar plašu iekšpagalmu, kurš atrodas atsevišķā kvartālā starp četrām ielām – Raiņa bulvāri, Merķeļa ielu, Inženieru ielu un Arhitektu ielu.
Monumentālās augstskolas ēkas vecākā daļa ar neoromānikas, renesanses un bizantiešu arhitektūras stilu iezīmēm tika veidots pēc sava laika mācību iestāžu būvniecības tradīcijām. Ar romānikai raksturīgu simetriskumu celtnes centrālai daļai abās pusēs piekļauti ēkas spārni, kuros atrodas mācību telpas. Centrālajā daļā izvietots vestibils, centrālās kāpnes un svinību zāle – Mazā aula – , kas ir viens no greznākajiem interjeriem kopumā askētiski veidotajā ēkā. Tai ir nozīmīga vieta Universitātes vēsturē – tieši Mazajā aulā 1919. gada 28. sepembrī notika svinīgais Universitātes atklāšanas akts.
Šobrīd Latvijas Universitātes galvenajā ēkā studiju process notiek četrām fakultātēm – Medicīnas fakultātei, Juridiskajai fakultātei, Teoloģijas fakultātei un Datorikas fakultātei -, kā arī tajā strādā lielākā daļa Latvijas Universitātes administrācijas.
Kongresa vēsture
Līdz šim Latvijā notikuši trīs Pasaules latviešu zinātnieku kongresi, kas kopā pulcinājis kuplu dalībnieku skaitu gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Pirmais kongress notika pēc neatkarības atjaunošanas, 1991. gada 12.–17. jūlijā, otrais – 2001. gada 14.–15. augustā un trešais – 2011. gada 24.–27. oktobrī. Katrs no šiem kongresiem ar vairākām sekcijām dažādās zinātņu jomās deva iespēju apmainīties viedokļiem par aktuālām zinātnes problēmām, veidot un stiprināt Latvijas zinātnieku kontaktus ar Latvijas izcelsmes zinātniekiem no dažādām valstīm, kā arī pievērst sabiedrības, mediju un politiķu uzmanību Latvijas zinātnes nozīmei un zinātnieku veikumam.
Lasi vairāk
Vispasaules latviešu zinātņu kongress (VLZK) 1991. gada 12.–17. jūlijā bija pirmais un plašākais Latvijas zinātnieku sadarbības pasākums kopā ar vairāk nekā 200 Latvijas izcelsmes zinātniekiem no 13 rietumvalstīm. Kongresa plenārsēdēs un 24 nozaru sesijās tika nolasīti 900 referāti, bet deviņās publicētajās brošūrās pēc kongresa iekļautas 1165 autoru – kongresa dalībnieku tēzes.
Sākotnēji iniciatīva šī kongresa sarīkošanai nāca no Latviešu inženieru apvienības ārvalstīs, kura kopš 1965. gada kongresa Ņujorkā regulāri rīkoja Latviešu tehnisko zinātņu kongresus. Sākot ar 1997. gadā notikušo kongresu Montreālā, tajos piedalījās arī atsevišķi zinātnieki no Latvijas.
VLZK rīkoja 1988. gadā dibinātā Latvijas Zinātnieku savienība un tās izveidotā Rīcības komiteja Aivara Kreitusa vadībā. VLZK ārzemju Rīcības komitejas vadītājs bija Andris Padegs no ASV.
II Pasaules latviešu zinātnieku kongress (II PLZK) notika 2001. gada 14. – 15. augustā, , pulcinot kopā 930 zinātniekus no 13 valstīm. Latvija bija ne tikai atjaunojusi savu neatkarību, bet tās zinātne un zinātnieki jau bija sākuši integrēties Eiropas Savienības zinātnes telpā. Kongresa moto bija “Uz zināšanām balstīta sabiedrība Latvijā”. Kongresa 36 zinātņu sekcijās tika nolasīti 637 referāti, kuru nostādnes publicētas šī kongresa Tēžu krājumā. Kongresa starplaikā Rīgā Kr. Barona ielā pie Vērmanes dārza iepretim namam, kur savulaik dzīvojis fizikālās ķīmijas pamatlicējs Vilhelms Ostvalds, tika atklāts viņam veltīts piemineklis.
II PLZK organizācijas komitejas līdzpriekšsēdētāji bija Juris Ekmanis (Latvijas Zinātņu akadēmija), Imants Freibergs (Latvijas Universitāte) un Uldis Raitums (Latvijas Zinātnieku savienība), bet kongresa goda patronese – Latvijas Valsts prezidente akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.
Apvienotais Pasaules latviešu zinātnieku III kongress un Letonikas IV kongress notika 2011. gada 24. – 27. oktobrī. III Pasaules latviešu zinātnieku kongress kā turpinājums pirmajiem diviem kongresiem Apvienotajam Pasaules latviešu zinātnieku III un Letonikas IV kongresam tika izvēlēta aktuāla un piemērota tēma “Zinātnes, sabiedrības un nacionālā identitāte”.
Kongresā piedalījās vairāk nekā 1200 dalībnieku no 15 pasaules valstīm.
Kongresu organizēja Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrību, Izglītības un zinātnes ministriju, dažādām Latvijas universitātēm, akadēmijām un augstskolām. Kongresa goda patronese bija bijusī Latvijas Valsts prezidente akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.
Kongresa rezolūcijā tika ierakstīts, ka nākamajam Pasaules latviešu zinātnieku kongresam jāsanāk 2018. gada vasarā, atzīmējot Latvijas valsts simtgadi.
Par Latviju, Rīgu
Latvija atrodas Baltijas jūras krastā un savu robežu dala ar Igauniju, Lietuvu, Krieviju un Baltkrieviju. Caur valsts pilsētām un laukiem vijas vairāk kā 12,000 upes un veldzi piedāvā 3,000 ezeri. Teju pusi Latvijas teritorijas pārklāj biezi meži, kuri ne tikai rotā mūsu zemi, bet ļauj iedzīvotājiem izrauties no pilsētas burzmas – doties sēņot vai lasīt meža ogas.
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta. Valstī dzīvo gandrīz 2,000,000 iedzīvotāji, un Rīgu par mājām sauc trešdaļa no tiem. Lielpilsēta ir lieliska vieta vēstures cienītājiem, jo tur atradīsi pēdas pat no viduslaikiem – šeit saglabājusies arī vecpilsēta un vairāk nekā 800 jūgendstila ēku. Rīgā netrūkst izklaides iespēju un tās iedzīvotajiem – uzņēmības, lai laiku pa laikam šeit noorganizētu arī tādus pasaules mēroga pasākumus, kā Eirovīzija un Pasaules hokeja čempionāts, vai mūsu pašu iemīļotos Dziesmu un Deju Svētkus.
Vairāk par Latviju un Rīgu lasi www.latvia.eu
Latvijas valsts simtgade
2018.gadā Latvija svin neatkarīgas valsts izveidošanas simtgadi. Plašā svinību programma pašu mājās un citur pasaulē ir apliecinājums mūsu kultūras izcilībām, dzīvesveida vērtībām un inovatīvajam garam. Mēs izzinām, radām un svinam – Latvijas nākotnei!
Latvijas valsts simtgades svinības norisināsies piecus gadus, no 2017. līdz 2021. gadam. Katru gadu mēs atzīmējam pieturas punktus ceļā uz Latvijas valstiskumu, sākot ar 1917.gada Pirmā Latgales kongresa, kas iezīmēja Latgales apņemšanos apvienoties ar Kurzemi un Vidzemi ceļā uz vienotas valsts izveidi, simtgadi, turpinot ar Latvijas Republikas proklamēšanas 100.gadadienu 2018.gada 18.novembrī, cildinot Brīvības cīņu varoņus 2019.gadā, līdz pat Latvijas starptautiskās de iure un de facto atzīšanas simtgadei 2021.gadā.
Lasi vairāk
LV100 svinības sākās 2017.gada 4.maijā ar projektu “Apskauj Latviju”, iestādot 100 ozolus ap Latvijas robežām. Šai akcijai sekoja Baltā Galdauta svētki par godu 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienai, kad Latvijas PSR Augstākā Padome demokrātiski nobalsoja par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanu. Deklarācijas pieņemšana bija pirmais solis ceļā uz Latvijas brīvību no piecdesmit gadus ilgušās Padomju okupācijas.
Simtgades svinību kulminācija būs 2018. gada 18. novembrī, taču visu simtgades svinību periodu mūs priecēs daudzveidīgi kultūras, izglītības, publiskās diplomātijas un starpdisciplināri pasākumi un projektu Latvijas novados, galvaspilsētā un dažādās pasaules metropolēs.
Ar pilnu LV100 pasākumu programmu var iepazīties oficiālajā simtgades platformā šeit.
Kongresa organizētāji
Sadarbības partneri
Mājaslapas noformēšanā izmantotas Toma Grīnberga fotogrāfijas no Latvijas Universitātes foto arhīva.
This post is also available in: EN
