Sagaidīsim Vasaras saulgriežus Botāniskajā dārzā!
Pirmdien, 18.jūnijā plkst. 19.00
Vasaras saulgriežu kultūras programma Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā pulcēs Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātniekus, lai izzinātu latviešu tautas Vasaras saulgriežu tradīcijas. Folklora šajā vakarā būs dzīva dažādos tradīcijas aspektos: caur koncertlekciju “Vasaras saulgriežu tradicionālie un mūsdienu aspekti”, kā arī katram dalībniekiem pašam esot galvenajam Vasaras saulgriežu atmosfēras radītājam, ļaujoties tautas instrumenta – kokles – skaņas radīšanas priekam, iepazīstot bagātīgo Botānisko dārzu, tostarp Tropu siltumnīcu, Sukulentu siltumnīcu un Acāliju māju, ar tajā augošajām Jāņuzālēm un tautas dziesmās apdziedātiem augiem, kā arī baudot tradicionālo Vasaras saulgriežu virtuvi. Vakara gaitā tiks veikts neatņemams Vasaras saulgriežu rituāls gaismas nosargāšanai – ugunskura kurināšana. Kopā ar „Zemundes muižas muzikantiem” būs iespēja mesties īstos latviskos dančos, kuri noslēgsies ar kopīgu sadziedāšanos un ielīgošanu ap ugunskuru.
Aicinām apmeklēt kultūras programmu un ļauties Vasaras saulgriežu notikumiem!
#Zinātne stāsta
zinātnes pēcpusdienas 18. – 20. jūnijā
LNB “LV100 Draugu telpā”
13.30 – 17.00
#Zinātnestāsta #ZinātneLatvijai
Interaktīvas zinātnes stāstu pēcpusdienas kongresa norises laikā notiks 18.– 20. jūnijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas “LV100 Draugu telpā”, plkst. 13.30 –17.00. Šī būs lieliska iespēja piedalīties aizraujošās diskusijās un neformālās sarunās veicināt sabiedrības izpratni par zinātnes lomu un tās nozīmi, kā arī stiprināt zinātnes kopienu. Interaktīvas prezentācijas norisināsies neformālā gaisotnē, ar mērķi – veicināt sabiedrības izpratni un interesi par zinātni, stāstot par zinātnes lomu, nozaru specifiku un zinātnieka profesiju.
Zinātnes pēcpusdienās būs iespēja satikt Latvijas zinātnes kalendāra 2018 zinātniekus: Inesi Čakstiņu, Daini Ruņģi, Dagniju Loču, Solvitu Strāķi, Kārli Agri Grosu, Kristapu Lamsteru, kā arī apbalvojuma “Laiks Ziedonim” zinātnes nominācijas “Taureņu uzbrukums” un nominācijas “Zemi es mācos” laureātus un nominantus: Vjačeslavu Kaščejevu, Maiju Dambrovu, Andu Laķi un Daliju Segliņu. Telpā būs apskatāma arī Latvijas zinātnes kalendāra 2018 interaktīvā izstāde.
Aicinām ne vien klausīties zinātnes stāstus, bet arī praktiski darboties un izbaudīt zinātnes garšas.
Piedalās:
Inese Čakstiņa / molekulārbioloģe
Mūsu organismā ir apmēram 210 dažādi šūnu tipi, kas atšķiras pēc izskata un arī pēc funkcijām. Strikti regulētā sistēmā, kāds ir mūsu ķermenis, tomēr reizēm veidojas šūnas (t.sk. vēža šūnas), kas nepakļaujas kopējai programmai. Rīgas Stradiņa Onkoloģijas institūtā notiek vēža izpēte šūnu līmenī. Kongresa laikā būs iespēja gūt ieskatu pētniecības procesā un rezultātos, kā arī iepazīties ar krūts vēža izpēti šūnu un genoma līmenī.
Dagnija Loča /materiālzinātniece
Biomateriāli, jeb “Rezerves daļas cilvēkiem” ir aizraujoša joma, kurā zinātnieks var ne tikai veidot jaunus materiālus, smeļoties idejas dabā, bet arī dot iespēju šiem materiāliem palīdzēt tūkstošiem cilvēku. Laboratorijā veidots kauls, kaulu cementi, lokālas zāļu piegādes sistēmas, hidrogēli ir tikai daži piemēri no plašā materiālu klāsta, ko RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrā ik dienu rada aizrautīgais zinātnieku kolektīvs.
Solvita Strāķe / hidrobioloģe
FOTO: ANDRIS SOMS
Pasaules okeāni un jūras klāj aptuveni 70% no mūsu planētas, un, regulējot klimatiskos apstākļus, vielu aprites ciklus, esot nozīmīgs pārtikas izejvielu, iedvesmas un prieka avots, nodrošina visas cilvēces labklājību. Baltijas jūra ir planētas viena no lielākajām sālsūdens jūrām, kurā atrodoties uz savu fizioloģisko spēju robežas spēj izdzīvot relatīvi neliels augu un dzīvnieku kopums. Kongresa laikā ielūkosimies Baltijas jūras zemūdens pasaulē un uzzināsim kā Baltijas jūras bioloģiskā daudzveidība sadzīvo ar tās arvien pieaugošo izmantošanu cilvēces labklājības nodrošināšanai. Uzzināsim par aizraujošajiem un interesantajiem pētījuma virzieniem ko ikdienā veic Latvijas Hidroekoloģijas institūta kolektīvs.
Vjačeslavs Kaščejevs / fiziķis
Kvantu fizika jau sen kalpo cilvēkam ar tehnoloģijām, kas mainījušas pasauli: datori, lāzeri, optiskais internets. Stūrējot elektriskās elementārdaļiņas vienu pēc otras, mēs mācāmies radīt vēl nebijušas lietas – kvantu datorus, sensorus, etalonus. Tas prasa izteikt lielas idejas precīzās formulās un smalkās iekārtās, kur kvantu superpozīcija vai nenoteiktības princips nav tikai abstrakcijas, bet praktisks resurss precīziem mērījumiem, neparastajai skaitļošanai un informācijas drošībai. Šo izziņas un atklājumu ceļu iet kopā pētnieki no dažādām valstīm un paaudzēm, viņi apvieno kvantu teoriju, eksperimentus un inžinierisko domu, smeļas iedvesmu un prieku, radot tādas lietas, kas pavisam nesen šķita neiespējamas.
Anda Laķe / socioloģe
Kultūra un māksla ir fenomeni, kas popularizē Latvijas valsti pasaulē un piešķir īpašu dzīves kvalitāti, bet kas ir priekšnosacījumi radošuma attīstībai Latvijā un kā to pētīt? Kādas metodes kultūras un mākslas zinātnes izmanto? Kā veidojas šādu pētījumu zinātniskais stiprums un kam ir vajadzīgi šo pētījumu dati? Kā “izskatās” kultūras pētījumu dati? Vai tiem ir praktiska nozīme?
Anda Laķe Latvijas Kultūras akadēmijas profesore un Zinātniskās pētniecības centra vadītāja sadarbībā ar nozares pārstāvjiem un studējošajiem meklējusi atbildes uz šiem jautājumiem. Pētniece ir veikusi kultūras nozares mūsdienu aktuālo problēmu pētījumus, to dati un rezultāti izmantoti Latvijas kultūrpolitikas veidošanā un kultūras un mākslas organizāciju lēmumu pieņemšanā.
Dainis Ruņģis / molekulārģenētiķis
Ģenētiskie resursi ir Latvijas zaļie dārgumi un kultūrvēsturiskais mantojums. Tās ir Latvijā izveidotās šķirnes, kuras ir pielāgojušas vietējiem apstākļiem. Tās ir sēklas un stādi, kas ilgstoši audzēti ģimenes dārzos. Tās ir mežaudzes, kur aug visstaltākās priedes un egles. Šie resursi ir saglabājami un izmantojami gan tagad, gan nākotnē.
Kristaps Lamsters / polārpētnieks
Apmeklētāji varēs satikties ar pirmās Latvijas zinātnieku ekspedīcijas uz Antarktiku dalībnieku Dr. ģeol. Kristapu Lamsteru un uzzināt vairāk par Antarktikā, Grenlandē un Islandē veiktajiem pētījumiem. Būs iespējams iepazīties ar polārajās ekspedīcijās izmantotajām iekārtām un ekipējumu, kā arī uzzināt, kas ir ģeoradars un kā ar to iespējams ielūkoties zem ledus. Varēs saņemt atbildes uz visiem interesējošajiem jautājumiem par polāro pētījumu ikdienu un ielūkoties polārpētnieka somā. Interaktīvā veidā tiks demonstrēts Antarktikā iegūtais digitālais reljefa modelis.
Kārlis Agris Gross un Aleksandrs Klāvs Gross / materiālzinātnieks
“Funkcionālie materiāli un viedvirsmas”
Pētījuma virzieni: kaula protēzes, slīdamība pa ledu, itāļu saldējums – gelato. Materiālu struktūra nosaka tās īpašības, kvalitāti, un spēja darboties augstākā līmenī. Īpašības varēsiet baudīt gelato veidā Latvijas garšu gaumē.
Maija Dambrova / farmakoloģe
Kāpēc vajadzīgas jaunas zāles, un cik dārgi tas maksā?
Lai arī aptiekās ir pilni plaukti ar zāļu kastītēm, zinātnieki turpina atklāt jaunas slimības un jaunus zāļu mērķus, ko iespējams izmantot jaunu zāļu meklējumiem. Zināmās zāles ne visos gadījumos ir pietiekami iedarbīgas, kā arī zāļu lietošanai ir nevēlamas blaknes, ko varētu novērst, uzlabojot iedarbības precizitāti. Kopējais zāļu izstrādes process maksā daudz, bet tas sastāv no daudziem posmiem. Būs iespējams iepazīties ar zinātnieku ikdienā izmantotām mēģenēm, 96-lauciņu platītēm un citiem materiāliem, kas tiek izmantoti zāļu vielu preklīniskajā izpētē.
Dalija Segliņa / pārtikas inženiere
Pasaulē arvien aktuālāks kļūst jautājums par apkārtējās vides piesārņojumu, tādēļ būtiski rast jaunas bezatlikumu tehnoloģijas pārtikas ražošanas procesā. Dažādu blakusproduktu izmantošana ir viens no virzieniem, kam globāli tiek pievērsta īpaša uzmanība. Pētījumu mērķi ir iegūt zināšanas par augļaugu audzēšanas un pārstrādes blakusproduktu ķīmisko sastāvu, izstrādāt bioloģiski aktīvas vielas saturošus produktus pārtikas, farmācijas un kosmētikas tirgus dažādošanai.
Kongresa norises laikā būs apskatāma Latvijas zinātnes kalendāra izstāde “ZINĀT! TAS IR LATVIJAS DABĀ”
No 18. līdz 20. jūnijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas “LV100 Draugu telpā” būs apskatāma izstāde par godu Latvijas valsts simtgadei “ZINĀT! TAS IR LATVIJAS DABĀ”. Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu izstādi izveidoja, lai Latvijas simtgadē suminātu Latvijas zinātnes spēku un daudzveidību.
Izstādē portretētie zinātnieki aicina domāt analītiski un nebaidīties riskēt. Būt kritiskam un atvērtam. Skatīties uz procesiem pragmatiski un radoši. Tie ir vienlaikus zinātnieka uzdevumi un arī rakstura iezīmes, kas jāizmanto, meklējot atbildes uz sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Izstādes veidotāji uzsver, ka patiesi neatkarīgi un neietekmējami mēs esam tikai tad, kad paši spējam izvirzīt sev svarīgus jautājumus un rast uz tiem atbildes. Zinātne meklē, jautā, izglīto un pievieno vērtību. To veido zinātnieki, kas ātri uztver apkārtējās norises un nebaidās ielūkoties tur, kur citi vēl nav skatījušies.
Zinātnieku portreti ir aprīkoti ar papildinātās realitātes tehnoloģiju – Overly, ar kuras palīdzību iespējams ielūkoties katra zinātnieka video stāstā un tuvāk iepazīt gan zinātnieku, gan viņu pārstāvētās zinātnes jomas. Lejupielādējot aplikāciju, var burtiski “atdzīvināt” izstādē apskatāmos portretus, video stāsti ir aplūkojami arī Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā.
Izstādes galvenie varoņi ir zinātnieki Inese Čakstiņa, Dainis Ruņģis, Jānis Karušs, Dagnija Loča, Ilze Matīse-Vanhoutana, Ilze Dimanta, Sanita Reinsone, Arnis Cīrulis, Kārlis Agris Gross, Solvita Strāķe, Gatis Krūmiņš un Agris Ņikitenko. Zinātnes kalendāru veidojuši: Agrita Kiopa, Sandra Kropa, Lana Frančeska-Dreimane, Reinis Hofmanis, Jānis Zarāns, Iveta Putniņa, Agnese Dāvidsone, Jānis Dripe, Baiba Horelika, Elīna Jākobsone un Vidzemes Augstskolas studenti.
/Profesors Kārlis Šadurskis/
/Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs/
“Mēs Latvijā neesam atraduši ne naftas, ne zelta ieguves vietas. Mūsu galvenais kapitāls ir tas, ko mēs zinām. Mēs saprotam, ka ir jāmācās visu mūžu, mēs protam augstāko izglītību savienot ar zinātni un veidot spēcīgus zinātniskos kolektīvus, mēs spējam atrast tematus, pie kuriem strādāt, un sasaistīt tos ar industriju.
Šī sasaiste ir būtiska, jo uzņēmēji bieži vien nezina, ko zinātnieki spēj izpētīt, bet zinātniekiem nav informācijas par to, ko ir vērts pētīt. Tāpēc zinātne ir mūsu galvenā bagātība.
Bieži runājam par Eiropas vidējā un augstākā līmeņa sasniegšanu, bet tas viss mums būs jāsasniedz kopā, vienā lielā zinātniskā projektā, kas saucas attīstīta, ilgtspējīga Latvija.”
Veselīga alternatīva segmentā, kura radīta MILZU! un zinātnieku sadarbībā
19. jūnijā plkst. 10:45 -11.30 un 16:00-16:45 LNB Konferenču centrā
MILZU! produktu receptūru izstrādē sadarbojas ar zinātniekiem no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, lai radītu pilnībā dabīgas brokastu pārslas ar augstu uzturvērtību.
Uzņēmums vērsās pie zinātniekiem ar savu konceptu un nodefinētām vajadzībām, savukārt zinātnieku kompetences un izmantotās metodes sniedza spēcīgus argumentus produkta diferencēšanai. MILZU! pārslas šādā veidā tika radītas kā veselīga alternatīva esošajam piedāvājumam segmentā.
MILZU! ir saņēmis apbalvojumus, kas liecina par pārdomātu produkta konceptu un veiksmīgu sadarbību ar zinātniekiem: “Importa aizstājējprodukts 2015” un “Zinātniskais sasniegums Latvijā 2015” TOP 10
Aicinām satikties ar zinātnieci Dr. Ilgu Gedrovicu no Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Milzu! pārstāvi Indru Petrovsku-Petrēviču , lai uzklausītu sadarbības stāstu un nodegustētu MILZU! produktus.
«ResearchSlam» – Vienkārši par sarežģīto!
Pasaules latviešu zinātnieku kongress ir notikums ne tikai zinātniekiem, bet visai sabiedrībai kopumā. Īpašā «ResearchSlam» pasākumā uz tikšanos ar jaunajiem zinātniekiem (pēcdoktorantiem) tiek aicināts ikviens interesents, kas vēlas vienkāršā, saprotamā un atraktīvā veidā uzzināt par aktualitātēm un sasniegumiem Latvijas zinātnē. Pētnieki un vadošie pētnieki no dažādām Latvijas augstākās izglītības iestādēm un zinātņu nozarēm stāstīs par inovatīvām un sabiedrībai nozīmīgām tēmām, kā arī aicinās uz diskusiju par Latvijas sasniegumiem zinātnē. Kopskaitā uz skatuves kāps septiņi jaunie zinātnieki, lai parādītu, ka runāt par sarežģīto zinātni var arī vienkārši un saprotami, kā arī lai sacenstos par īpašām kongresa balvām.
Pasākums norisināsies otrdien, 19.jūnijā, plkst. 19:30 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Ziedoņa zālē.
“Ideju pavasaris”: Uzmanību – jaunieši! Kā komunicēt?”
Jaunrades konkursa “Ideju pavasaris” mērķis ir aicināt jauniešus radīt idejas, kas modina radošumu caur darbu, paradoksiem — apvienojot šķietami nesavienojamo.
“Ziedoņa muzejs” katru gadu uzrunā Latvijas skolu jauniešus projektā “Ideju pavasaris”, lai realizētu Imanta Ziedoņa ideju – par jaunrades attīstību. 2018. gada “Ideju pavasaris” aicināja jauniešus doties uz muzejiem un kultūras iestādēm, lai dotu savu pienesumu, uzlabojot jau esošās vai ieviešot jaunas idejas. Skolēni tika aicināti kļūt par kultūras satura līdzautoriem un radīt tādas idejas, kas sajūsmina gan pašu radītāju, gan apkārtējos, pauž attieksmi par Latvijā nozīmīgo un aktuālo, kā arī iesaista līdzcilvēkus un sabiedrību kopumā.
Šogad „Ideju pavasara” uzdevums bija par to, ko jaunieši vēlētos uzlabot Latvijas muzejos. Grupas “Carnival Youth” iedrošināti, vairāk kā 100 jaunieši radīja aptuveni 50 idejas dažādiem Latvijas reģionu muzejiem un kultūras iestādēm, piemēram, jauniešiem saistošu pasākumu veidošanu.
Kādas ir būtiskās tendences jauniešu redzējumā – to stāstīs realizēto projektu autori kopā ar “Carneval Youth” Pasaules latviešu zinātnieku kongresā. Pasākums norisināsies otrdien, 19.jūnijā, plkst. 18.30 „Latvijas Nacionālās bibliotēkas” LV100 Draugu telpā.
Pētījuma prezentācija “Latvijas izcelsmes zinātnieki visā pasaulē!”
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centra vestibilā
19. jūnijā no plkst. 10.45 – 11.30
Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs iepazīstinās ar Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtīto pētījumu par zinātnieku diasporu ārvalstīs, kura mērķis ir izpētīt Latvijas zinātnieku sadarbību ar diasporas zinātniekiem un izstrādāt ieteikumus konkrētiem sadarbības stiprināšanas pasākumiem.
Prezentācijas ietvaros pētnieki iepazīstinās arī ar 2017. gada nogalē veiktā līdz šim lielākā Latvijas zinātnieku apsekojuma rezultātiem. Pētījumā piedalījās gandrīz 400 ārvalstīs dzīvojošie Latvijas izcelsmes zinātnieki, kā arī eksperti un remigrējušie zinātnieki. Tajā raksturota pašreizējā Latvijas un diasporas zinātnieku profesionālā sadarbība, tostarp sadarbības motivācija un to kavējošie faktori, izgaismojot sadarbības potenciālu un nākotnes iespējas. Pētījums atklāj arī, kādēļ zinātnieki izvēlas karjeru ārvalstīs, un analizē atgriešanās motivāciju un šķēršļus, sniedzot atbildi uz to, kas veicinātu aizbraukušo zinātnieku atgriešanos Latvijā Pētījumā konstatēts, ka produktīvu sadarbības tīklu veidošanos kavē informācijas un kontaktu trūkums, tādēļ šī jautājuma padziļinātai izpētei pievērsīsies šobrīd uzsāktais jaunākais Latvijas zinātnes diasporas pētījums.
“Diasporas zinātnieku pašmobilizācija un dialoga veidošana ar Latvijas institūcijām: pieredze no Lielbritānijas”
Pieredzē ar pētnieku konferences rezultātiem un secinājumiem dalīsies 2018. gada sākumā atjaunotā Latvijas izcelsmes studentu un pētnieku asociācija Lielbritānijā (ALSRUK). ALSRUK vēlas satikt citus diasporas pētniekus no jebkuras valsts, lai apmainītos viedokļiem par diasporas pētnieku savstarpējo sadarbību un iespējām, kā arī izaicinājumiem, veidojot sadarbību ar Latvijas institūcijām.
Tikšanās ar ALSRUK pārstāvi 19. jūnijā, plkst. 16:00-16:45 Konferenču centra vestibilā.
“LIAA konsultācijas: Zinātnes komercializācija un sadarbības iespējas inovācijas jomā”
Dārgumi, ko vērts atrast – Latvijas zinātnieku radītās tehnoloģijas.
Zinātniek, mēs palīdzēsim Tavu izloloto ideju attīstīt līdz tā nonāk tirgū!
Tavs pavadonis zinātnes un finansējuma piesaistes džungļos – Tehnoloģiju skauts: ej.uz/liaaskauti
Konsultācijas:
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ātrijā
18. – 19. jūnijā no plkst. 10.00 – 14.00
Iepazīsti un izzini! Dainu skapis
Kongresa laikā folkloras pētnieki un digitālā arhīva garamantas.lv redaktori gaidīs ciemos krātuves lasītavā, lai īsās lekcijās un ekskursijās interesentus iepazīstinātu ar nemateriālo kultūras mantojumu.
Dainu skapis ir latviešu tautasdziesmu krājuma ”Latvju dainas” (1894–1915, 1.–6. sēj.) redaktora Krišjāņa Barona (1835–1923) sakārtotais manuskriptu kopums viņa paša 1880. gadā projektētā skapī, kas apvieno tautasdziesmu un citu folkloras materiālu pierakstus. Dainu skapī atrodas 268 815 lapiņas, uz katras no tām pierakstīts no četrām līdz astoņām tautasdziesmas rindām, kā arī citi teksti (mīklas, sakāmvārdi u. c.). Pieraksti sakārtoti 73 atvilktnēs ar 20 sadaļām katrā. 2001. gadā Dainu skapis kā pasaules mēroga kultūras vērtība iekļauts UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā. Tā saturs ir pilnībā digitalizēts, un attēli ir publicēti vietnē dainuskapis.lv.
Dainu skapis glabājas Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē. Tas atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas 5. stāvā (Rīgā, Mūkusalas ielā 3).
NB! Lai nokļūtu 5.stāvā, ievērojot LNB kārtību, reģistratūrā jāizņem apmeklētāja karte vai jāizmanto LNB lasītāja karte. (Lūdzam ņemt vērā, ka somas jāatstāj garderobē).
18. jūnijā
Plkst. 14.00–16.00
Mg. philol. Kristīne Pokratniece. Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs garamantas.lv
19. jūnijā
Plkst. 14.00–16.00
Dr. philol. h. c. Māra Vīksna. No Dainu skapja līdz “Latvju dainām”
20. jūnijā
Plkst. 14.00–16.00
Dr. philol. Baiba Krogzeme-Mosgorda. Miljons latviešu tautasdziesmu
http://lfk.lv/
http://garamantas.lv/
Foto: Didzis Grodzs
Latviešu folkloras digitālais arhīvs
Latviešu folkloras krātuves aicina ikvienu interesentu iepazīt tās digitālo arhīvu garamantas.lv. Platforma padara tiešsaistē pieejamus krātuvē glabātos materiālus – manuskriptus, attēlus, audio un video ierakstus un citas vērtīgas folkloras materiālu kolekcijas. Jebkuram ir iespēja ne tikai lasīt, skatīties un klausīties tautasdziesmas, teikas, pasakas un citus žanrus, bet arī iepazīt folkloras materiālu kolekcijas kā unikālu vērtību, ko pierakstījuši, apkopojuši un Latviešu folkloras krātuvei iesūtījuši kultūras vēsturē nozīmīgas personas, daudzas Latvijas skolas, augstskolas un citas organizācijas.
http://lfk.lv/
http://garamantas.lv/
Foto: LU LFMI Latviešu folkloras krātuve
Seminārs “Izaugsmes formula”!
Rīgas Tehniskā Universitāte, sadarbībā ar Organiskās sintēzes institūtu un Rīgas Stradiņa Universitāti veidos Baltijas Biomateriālu Ekselences centru, kurā plānots apvienot dažādu jomu zināšanas un infrastruktūru, veidojot spēcīgu zinātnisko centru vispusīgai biomateriālu izpētei. Iecerēts, ka centrs piedāvās industrijai vispusīgus pakalpojumus, sākot no materiālu izstrādes laboratorijā līdz klīniskiem pētījumiem. Baltijas Biomateriālu ekselences centrs ir Eiropas Savienības «Apvārsnis2020» pētniecības un inovāciju programmas «Teaming Phase I» finansēts projekts (Nr. 763721). Projekta realizācijā iesaistīta starptautiska zinātnieku komanda ne tikai no Latvijas, bet arī no Šveices AO Research Institute Davos un Vācijas Fridriha-Aleksandra Erlangenas-Nirnbergas universitātes Biomateriālu centra.
19. jūnijā no 16:00-16:45 Konferenču centra vestibilā aicinām satikt Baltijas Biomateriālu ekselences centra (BBCE) Latvijas partneru pārstāvjus no Rīgas Tehniskās universitātes, Organiskās sintēzes institūta un Rīgas Stradiņa Universitātes un uzzināt par projekta gaitu, katras institūcijas lomu un piedāvātajām iespējām.
Pieredzes stāsti: “Ar pasaules elpu Latvijas zinātnē”
Pasākums norisināsies – Pirmdien, 18. Jūnijā plkst. 20:30-21:30, LU Botāniskajā dārzā
Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” (AppLV) ielūdz uz pieredzes stāstu vakaru neformālā gaisotnē LU Botāniskajā dārzā. Mūsu programmā ir trīs iedvesmojuši stāsti no zinātniekiem, kuri ar pamatīgu pasaules pieredzes bagāžu kabatā ir pārcēlušies uz dzīvi Latvijā. Runātāji dalīsies ar personīgām, profesionālām un emocionālas refleksijām par to, ko nozīmē būt ar pasaules elpu Latvijas zinātnē.
“Ar pasaules pieredzi Latvijā” (AppLV) ir neformāla kustība (vairāk kā 3000 cilvēku), kas apvieno tos, kas atgriezušies vai pārcēlušies uz dzīvi Latvijā vai vēlas to darīt, kā arī visus darbīgos un uzņēmīgos, kas strādā, lai mums visiem Latvijā ietu labāk. AppLV biedrība ir dibināta 2017.gada jūnijā un ir pirmā remigrantu nevalstiskā organizācija Latvijā.
Mūsu mērķis ir veicināt sadarbības kultūru, kā arī aktīvu tīklošanos remigrantu starpā, lai palīdzētu kliedēt sabiedrībā pastāvošos mītus, ka Latvijā “viss ir slikti”. Ar savu darbību mēs cenšamies stiprināt saikni ar latviešu diasporu, kā arī atbalstīt visus tos ar pasaules pieredzi bagātos cilvēkus, kas par savām mājām izvēlas Latviju. Viens no mūsu tālākajiem mērķiem ir arī izveidot atbalsta platformu remigrantu pieredzes un zināšanu pārnesei Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstībai.
Vairāk par AppLV: https://arpasaulespieredzi.lv/. Atnāc un iepazīsties ar mums!
Diskusiju forums “Kāpēc Latvija ir zaļa valsts?”
Kāpēc mēs varam teikt, ka Latvija ir zaļa valsts? Diskusiju foruma dalībnieki – zinātnieki, uzņēmēji, nevalstisko organizāciju pārstāvji – sniegs savu redzējumu par šo jautājumu un par to, kā Latvijas zaļo tēlu padarīt par veiksmīgu preču zīmi.
Pavisam nesen ir izskanējis arī aicinājums papildināt Satversmes 1. pantu un nostiprināt, ka Latvija ir zaļa valsts: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska, zaļa republika”. Šāda apņemšanās tieši Latvijas simtgades gadā varētu kļūt par vadmotīvu nākotnei.
Pasākums norisināsies pirmdien, 18. jūnijā, plkst. 12:00-14:00 Rīgas Tehniskajā universitātē, Āzenes ielā 12/k-1.
Aicinām piedalīties ikvienu interesentu un lūdzam iepriekš reģistrēties diskusijai: https://videszinatne.rtu.lv/diskusiju-forums-kapec-latvija-ir-zala-valsts/
Aicinājums III Pasaules latviešu juristu kongresa dalībniekiem apmeklēt Augstāko tiesu!
Pasaules latviešu juristu III kongresa ietvaros Augstākā tiesā piedāvā kongresa dalībniekiem un citiem latviešu juristiem, kas viesojas Latvijā, apmeklēt Augstāko tiesu.
Piedāvājam:
• Noskatīties dokumentālo filmu “Senatori”, kas ir stāsts par 30 senatoriem – kasācijas instances tiesnešiem, kas strādāja Latvijas Senātā 1918.–1940.gadā
• Apskatīt izstādi “Latvijas Senātam – 100” un Augstākās tiesas muzeju
• Izstaigāt vēsturiskās Tiesu pils telpas
Var izvēlēties dienu un iespējas – vai skatīties tikai filmu, vai doties tikai ekskursijā, vai izmantot abas iespējas.
Piedāvātie laiki:
Pirmdiena, 18.jūnijs; Otrdiena, 19.jūnijs; Trešdiena, 20.jūnijs
15.00 Filma “Senatori”
16.00 Izstādes apskate un ekskursija pa Tiesu pili
Interesentiem iepriekš jāpiesakās Komunikācijas nodaļā: tālruņi 67020396, 28652211 vai rakstot rasma.zvejniece@at.gov.lv
© Foto: Indriķis Stūrmanis
Ekskursijas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
Piedāvājam pieteikties uz ekskursijām Latvijas Nacionālā bibliotēkā, kuras laikā iepazīstinām ar bibliotēkas ēku, tās lasītavām un pakalpojumiem.
Ņemiet vērā, ka pirms ekskursijas jebkāda izmēra somas ir jāieslēdz garderobes skapīšos.
Piedāvātie laiki:
Otrdien 19. jūnijā:
Plkst. 10:45 (latviešu valodā)
Plkst. 13:30 (latviešu valodā)
Plkst. 13:30 (angļu valodā)
Plkst. 16:00 (latviešu valodā)
Trešdien (20.jūnijā)
Plkst. 13:00 (latviešu valodā)
Plkst. 13:00 (angļu valodā)
