Dr. Pauls Stradiņš

Pauls Stradiņš ir vadošais pētnieks Nacionālajā Atjaunojamo Enerģiju Laboratorijā Goldenā, Kolorado, ASV. Cietvielu fiziķis, ieguvis izglītību Maskavas Fizikas un Tehnoloģijas Institūtā (B.S. un M.S.) un Latvijas Fizikas Institūtā (Ph.D.). Pēc tam strādājis Čikāgas Universitātē, Japānas Advanced Institute of Science and Technology, un Nacionālajā Atjaunojamo Enerģiju Laboratorijā ASV. Pētījumu lauki ietver kristālisko, amorfo, un nanodaļinu silīciju, saules šūnu pētniecību ieskaitot tandēmus, defektus, fotodegradāciju. Publicējis 85 rakstus, saņēmis 6 patentus un R&D100 balvu.

Prezentācijas tēma

Silīcija fotovoltaikas globālā attīstība un jauni pētījumu virzieni

Silīcijs ir dominējošā fotovoltaikas tehnoloģija. Tā ātri attīstās, tieši pašlaik pārejot no alumīnija “back surface field” uz daudz efektīvāku un arī lētu “p-PERC” tehnoloģiju. Ticami, ka nākošais solis pēc p-PERC būs silīcija fotovoltaika balstīta uz pasivētajiem kontaktiem, kas nodrošina pusvadītāju pārejas fotolādiņu atdalīšanai bez leģējošo piemaisījumu difūzijas. To būtisks elements ir ļoti plāns dielektrisks buferslānis, kas pasivē virsmas defektus un vienlaikus nodrošina lādiņu kvantu tuneļtransportu.

Pētījumu virzieni šīs tehnoloģijas tālākai attīstīšanai ir šādi: skābekļa nanoprecipitātu mērķtiecīga izšķīdināšana kristāliskajā Si, lai novērstu fotolādiņu rekombināciju silīcija kristāla tilpumā; lādiņu transporta mehānismi caur buferslāni (tunelēšana buferslānī, vai nanocaurumi buferslānī); defektu pasivācija, izmantojot atomāro ūdeņradi no H-saturoša cietvielas materiāla slāņa. Noslēgumā es īsi apskatīšu fotovoltaikas komplimentaritāti ar enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijām, kas saules enerģijas izmantošanu, ļoti iespējams, padarīs plaši pieejamu un stabilu.